Par meža veldzi

Dvēseles miers atnāk caur Dabu, un mēs esam Daba.

Meža veldze ir apzinātības, miera un harmonijas prakse dabā, kur cilvēks, fiziski atrodoties un mijiedarbojoties ar dabu, satiekas ar sevi un ļauj dabai dziedināt sevi.

Meža veldze ir starptautiski atzīta labbūtības prakse, kas ar nosaukumu shinrin-yoku radusies Japānā un tiešā tulkojumā nozīmē meža pelde jeb vannošanās mežā. Latviski to sauc arī par meža veldzi, meža meditāciju. Gadījumos, kad šī metode tiek pielietota arī ārstniecībā, tad to sauc par meža terapiju.

Mēs esam daba

Mēs esam daba, radušies no tās, tāpēc tai ir spēks mūs arī dziedināt.

Senos laikos daba bija cilvēku ikdienas sastāvdaļa, kas bija gan pašsaprotama, gan pieejama. Taču pēdējos gadu desmitos, kad lielākā daļa sabiedrības par savu dzīves telpu vairāk izvēlējusies pilsētu, to rosīgais haoss var viegli ieraut vāveres ritenī, kurā viegli sevi pazaudēt. Dabas fiziskam tuvumam ir spēks līdzsvarot un dziedināt gan ķermeni un dvēseli, gan prātu un garu, kas cietuši no fiziska un mentāla stresa un tā radītajām daudzveidīgajām sekām.

Mežs kā svētvieta mūsu senčiem un mums

Arī mūsu senčiem mežs nebija vienkārša resursu ieguves vieta. Daba tika cienīta un saistījās ar augstāko spēku klātbūtni. To vēsta arī latviešu tautasdziesmas.

Man pašam Laimes māte
Līgaviņu audzināja;
Lauka māte, meža māte
Tai pūriņu darināja. Man Laimīte krēslu pina
Zaļa meža maliņā;
Nopinuse, dacēluse
Pie smuidrā ozoliņa.

Mežs bija un joprojām ir dziedināšanas, patvēruma, klusuma un spēka smelšanās vieta, kurā ieklausīties, sadzirdēt, sajust, veldzēties un stiprināties.

Saule danci ritināja
Diža meža maliņā;
Joz, māmiņ, zelta jostu
Lai es teku pulciņā.

Es uzkāpu kalniņā
Meža balsis klausīties:
Oši, kļavi gavilēja,
Vītoliņi čivināja.

Mežs ir dzīvs

Mežā notiekošais ir brīnums. Mežzinis no Vācijas Pēteris Vollēbens (Peter Wohlleben, 1964) ir mēģinājis šo brīnumu notvert un aprakstīt grāmatā. Kokiem piemīt jūtas, atmiņa un pat raksturs, tie savā starpā sazinās caur saknēm, kas veido internetam līdzīgu sakaru tīklu. Grāmata tulkota un izdota arī latviski. Vairāk: Koku slepenā dzīve. Ko jūt un kā cits ar citu sazinās koki - ieskats apslēptā pasaulē | Zvaigzne ABC

Meža veldzes norise

Meža veldze ir dziļa, apzināta satikšanās ar dabu un sevi caur visu piecu cilvēka maņu aktivāciju sajūtot, elpojot, klausoties, pieskaroties. Tā ir pastaiga, kur atjaunošanās notiek caur apzinātu iegremdēšanos sevī un atļaujot dabai un mežam dziedināt sevi.

Parasti meža veldzes prakse norit individuāli vai nelielās grupās (1–8 cilvēki), tas palīdz saglabāt klusumu, mieru un patiesu klātbūtni un ļauj katram dalībniekam pilnībā iegrimt sevis atklāšanas pieredzē.

Praktiski ieteikumi

Meža veldzes laikā ieteicams ērts, laikaapstākļiem atbilstošs apģērbs un apavi;
Lai veicinātu apzinātību un digitālo detoksu, mobilos telefonus vēlams atstāt ārpus meža.

Vairāk informācijas par pakalpojumu: Meža veldze

Ieguvumi un zinātniskais pamatojums

Sakarību starp cilvēka veselības mijiedarbības rezultātu ar dabu ir novērojuši arī pētnieki. Ik pa laikam tiek veikti dažādi pētījumi, kas dabas spēku dziedināt cilvēku pierāda no zinātniskā viedokļa. Tēmas izpēte vēl turpinās.

Svarīgākie atzinumi par Shinrin-yoku iedarbību uz cilvēku:

Samazina asinsspiedienu un uzlabo sirdsdarbību;
Samazina stresa hormonu (kortizola, adrenalīna) līmeni;
Veicina parasimpātiskās nervu sistēmas aktivāciju;
Mazina stresa reakciju;
Uzlabo miega kvalitāti;
Samazina trauksmi, depresiju un nogurumu, līdzsvaro nervu sistēmu;
Uzlabo metabolismu jeb vielmaiņu;
Paaugstina serotonīna (jeb prieka hormona) un oksitocīna (jeb mīlestības hormonu) līmeni;
Paaugstina imūnsistēmas aktivitāti, tostarp veicina NK šūnu (no angļu valodas Natural Killer cells, latviski – dabiskās killeršūnas) veidošanos un pretvēža proteīnu koncentrāciju.

Pētījumi:

Bebrenes apkārtnes egļu mežs ar ūdeni blakus

Ziema Bebrenē

Foto: Agnese Leikuse